Stāsts par  jūras zvaigzni vai par to, kā Reķis neaizmigs vēl trīs dienas.  

 Pirmais periods Rīgas „Dinamo” līdzjutējus, var teikt, pilnībā apmierināja: trīs vārti vienā periodā, un principā, visus guva dinamieši. Bet par visu pēc kārtas…

 Jau spēles sākumā spīdēja Hossa, Ankipāns un Reķis. Interesanti, bet aizsargs ar sesto numuru, arvien biežāk, lika lietā savu nūju, ne tikai uz zilās līnijas. Pēc Ankipāna piespēles, pāri visam laukumam, Reķa iesaistīšanās un Hossas metiena, kļuva skaidrs, ka tā ar izstrādāta kombinācija. Tāpat, pirmajā periodā noraidījumu nopelnīja Jēkabs Rēdlihs, it kā, bīstami nospēlējis pret „Jugras” hokejistu. Tieši par tādu mazākumu, visticamāk, sapņoja Peka Rautakallio. Šīs divas minūtes tiešām bija lieliskas un atgādināja divu vārtsargu saspēli. Spēles laiks gāja, un laukuma saimnieku četrdesmitais numurs uzdāvināja rīdziniekiem soda metienu. Lieta tāda, ka metiena brīdī, kuru vajadzēja izpildīt Mārim Bičevskim, viņu pagrūda vārtos, iepriekš neveiksmīgi, atņemot ripu.

  Jāsaka, ka „bullītis” praktiski izdevās: Birjukovs tika noguldīts uz ledus, taču pēdējā brīdī Mārim patraucēja paša nūja lāpstiņa, ar kuru viņš uzsita pa vārtiem. Šķībi sanāca. Pēc tādiem notikumiem, Hantimansijskas arēna nopūtās, taču pirmā Rīgas maiņa neļāva viņiem būt mierīgiem.

Vai zināt, kurā brīdī Karsums, Miķelis Rēdlihs un Sprukts izveidoja neticamu triku, kurš atgādināja, sava veida, pretinieka apmānu? Skaidrs, ka tas netika nostrādāts treniņos, taču no malas, tā bija īsta konfekte. Protams, pretinieks arī nesnauda: piemēram, Skorohodovs, vairākas reizes lauzās uz Holta vārtiem, bet viņa izgājieni beidzās vārtsarga ķērājcimdā. Pēc šī metiena, sekoja cits, bet precīzāk- Birjukova vārtos, beidzot Miķelis Rēdlihs turpināja savu gūto vārtu sēriju. Visu momentu izveidoja Mārtiņš Karsums, bet Miķelis paspēja atrautie no diviem sekotājiem un raidīt izšķirošo metienu. Rezultāts mainījās, taču Bočarovs jau steidzās uz rīdzinieku vārtiem ,kur viņu gaidīja Holts ar savu cimdu.

 Trīspadsmitajā minūtē Blohins tika sūtīts uz noraidīto soliņa, un uz ledus izgāja rīdzinieki, vairākuma izspēlei. Jāsaka, ka kompānija, kura sastāv no Hossas, Lundmarka, Ņiživija, Ozoliņa un Varga, izskatījās visai dīvaini. Viņi atdeva viens otram piespēles, neuzdrošinoties mest pa vārtiem. Pēc sardzes maiņas, viss nostājās savās vietās, un rezultāts tika nostiprināts- pirmā „Dinamo” maiņa bija modra. Vārtu guvums tika skaitīts Mārtiņam Karsumam, bet viss moments tika izveidots uz brāļu Rēdlihu pleciem: Miķelis atdeva piespēli uz vārtiem, Krišjānis meta, praktiski, no zilās līnijas, bet piecpadsmitais numurs veiksmīgi pielika nūju. Nepaspējām mēs visi papriecāties, kā momentāls uzbrukums Holta vārtiem, izmainīja rezultātu. Jāsaka, ka ripu vārtos, netīšam iestūma, Reķis, kurš neredzēja, ka tai pieskaras. Vainot viņu nevar, jo pats Holts, jau piecas, sešas sekundes gulēja uz ledus kā jūras zvaigzne, domās cerot, ka ripa ir kaut kur zem viņa. 

Kad pirmais trijnieks atbilst savam nosaukumam  

Otrais periods kļuva mazāk pievilcīgs Rīgas līdzjutējiem, jo ledus laukuma saimnieki, kā nākas, ķērās pie Krisa Holta. Ja līdz otrā perioda otrajai pusei rīdzinieki, kaut kā, cīnījās pie Birjukova vārtiem, tad kaut kurā momentā, Vargs atbildīgā brīdī, izlaida ripu no zonas, kad pretinieks bija, praktiski, iespiest laukuma apmalēs. Pats interesantākais ir tas, ka tā bija pirmā, ievērojamā, Varga kļūda. Puisis virzās uz panākumiem, spēlē biežāk, kaut arī, tik pat bezpalīdzīgi.

Pati metienu, pa Holta vārtiem, kulminācija notika otrā perioda pēdējās piecās minūtēs: Lundmarks un Jēkabs Rēdlihs, ar minūtes starpību, tika noraidīti. Kūleņus Holts izpildīja lieliski, un neviena nodevīga ripa, vārtos neieslīdēja. Toties divas minūtes līdz spēles beigām pirmais „Dinamo” trijnieks, atkal, paspīdēja ar savu rezultativitāti: Sprukts paspēja aizslidot aiz Birjukova vārtiem un atdot piespēli Miķelim Rēdliham, kurš ar šķīlienu to raidīja pretinieka vārtos.    

Trešajā periodā mūsu „Dinamo” gaidīja Džeimija Lundmarka „bullītis”, kurš bija pārāk nepārdomāts, kā arī pastāvīga Krisa Holta presēšana. Ar īpašu spiedienu „Jugra” izcēlās vairākumā, kad uz noraidīto soliņa tika sūtīts Miķelis Rēdlihs. Kā tikai nemeta laukuma saimnieki: no vārtu priekšas, no zilās līnijas, draudot iemest zem vārtu pārliktņa, taču pat tukšais vārtu stūris, kādā maģiskā veidā, nelaida ripu sev klāt. 

Kad līdz spēles beigām palika mazliet vairāk kā divas minūtes, laukuma saimnieki pat necentās kaut ko mainīt, bet vienkārši, spēlēja spēli līdz galam. „Jugra” padevās ne bez cīņas, bet padevās.

Jelizaveta Alferjeva, Dinamofans

__________________________________________________________

KHL spēle:
2012. gada 1. februāris, “Arēna - Jugra” (Hantimansijska)

Hantimansijskas ”Jugra” – Rīgas ”Dinamo” 1:3 (1:2, 0:1, 0:0)

Vārtu guvēji:0:1 – Miķelis Rēdlihs (Mārtiņš Karsums, Jānis Sprukts) 10:39
0:2 – Krišjānis Rēdlihs (Miķelis Rēdlihs, Mārtiņš Karsums, vair.) 14:42
1:2 – Sergejs Demagins 15:30
1:3 – Miķelis Rēdlihs (Jānis Sprukts) 37:52

Vārtsargi: Mihails Birjukovs – Kriss Holts

Metieni: 23 – 32
Soda minūtes: 32 – 10

Laiks: 30.01.2012, 19.30
Vieta: MSA „Lužņiki”
AHK „Dinamo” (Maskava) — „Dinamo” (Rīga) — 4:3.
 

Protams, mēs ļoti gaidījām šo spēli. Gan tāpēc, ka šajā sezonā izbraukuma spēles nes vairāk prieka, gan tāpēc, ka spēlētājiem vajadzēja sadusmoties pēc visai neizteiksmīgās un nesaturīgās ieprieksējās tūres spēles. Bez tam, “Lužņikos” bija izsēdies, skaita ziņā, visai iespaidīgs rīdzinieku desants, tāpēc komandai atbalsts bija jājūt.  

Rezultāts ir zināms visiem, tā kā netēlošu detektīvu, bet uzreiz ķeršos pie secinājumiem. Manuprāt, viss beidzās ar par sevi pārliecinātākās un pragmatiskākās puses uzvaru. Rautakallio komandas problēma ir tā, ka viņi neprot veidot rezultātu. Kustība ir, spiediens uz pretinieka vārtiem ir, cīņas ir daudz, metienu- daudz, bet rezultāta nav. Mēs pat varam aizmirst „starpposma” vārtu guvumus, lai pietuvinātos pretiniekam, bet izšķirošajos metienos, kad pretinieks ieslēdz visu savu koncentrāciju, lai tos atvairītu, mums nekas nesanāk. 

Maskavieši, šajā spēlē, neizdarīja neko pārdabisku, viņi tikai mierīgi un pārliecinoši izmantoja savas iespējas, kuras mēs paši viņiem arī devām. Rezultāts 3:0, laukuma saimnieku labā, astotajā spēles minūtē, nav nekas cits, kā vien triju, mūsu aizsardzības, kļūdu izmantošana. Turklāt vārtsargs Holts, kurš daudz reižu sezonas gaitā tika kritizēts par savām kuriozajām kļūdām, šoreiz izrādījās citu kļūdu ķīlnieks. Ceturtās minūtes sākumā Sprukta trijnieks, kā tas bieži ar viņiem šajā sezonā gadās, iestrēga uzbrukuma zonā un koncentrējās uz centrālās ass blīvumu. Pie kam, mūsu aizsargi nepaspēja laicīgi noreaģēt uz šo biezokni un palika uz zilās līnijas, kad maskaviešu saspīlējums izšāva, kā atspere, izmetot atrāvienā Komarovu  un Aņisinu.  Īpaši bēdīgi ir tas, ak mūsu kapteiņa funkcionālais stāvoklis neļauj viņam efektīvi darboties aizsardzībā. Cik reižu mēs šosezon esam redzējuši, ka viņš ļauj uzbrucējiem, pat bez jebkādas apspēlēšanas, vienkārši izlekt sev no mugurpuses un nozagt ripu. Tieši otro variantu arī nodemonstrēja „nana- uzbrucējs” Aņisins. Manuprāt, ja ir saprātīgi ļaut Ozoliņam spēlēt šo sezonu līdz galam, tad tikai labās malas uzbrucēja pozīcijā, jo aizsardzības līnija, ar viņa piedalīšanos, kļūst ārkārtīgi nedroša.

Apsteidzot notikumus, pateikšu, ka trešie vārti kļuva par vēl vienas Ozoliņa kļūdas un viena nelaimes gadījuma rezultātu: Sandis, nevainīgā situācijā, netrāpa pa ripu, pēc kā, steidzīgi, izmet to tieši, skrienošajam uz priekšu, Kokarevam uz nūjas. Tālāk seko Kokareva metiens, un ripa, atlekusi no Ozoliņa nūjas, „iziet cauri” Holtam. Par otrajiem vārtiem ir pietiekami pateikt vien to, ka tas bija aizsargu neveiksmīgas spēles rezultāts skaitliskajā mazākumā, protams, ir jābloķē „slēptie” metieni, nevis jāsargā zonas pie saviem vārtiem. Un, lai beigtu runāt par nepatīkamo, uzreiz, apstāsimies pie ceturtā mūsu vārtu guvuma, jau otrajā periodā. Tā bija klasiska atspēlējošās komandas „apciršana” uzbrukumā ar aizsarga izgāšanos (Sotnieks), kurš izrādījās priekšā uzbrucējiem, bet neviens neuzskatīja par vajadzību viņam palīdzēt. Klasisks izgājiens divi pret vienu, lieliska Vjačeslava Kozlova piespēle, kura otro akcijas dalībnieku izvirzīja tukšā stūrī ar ripu uz nūjas lāpstiņas. Jūtam līdzi vārtsargam un mācāmies, mācāmies un mācāmies…  

Ir vēlēšanās uz to visu raudzīties kā uz, kaut ko, neloģisku, un norakstīt uz totālu neveiksmi. Taču produktīvāk ir šo vēlēšanos pārvarēt un atzīt, ka laukuma saimnieki parādīja augstāku klasi, mērķtiecību uz rezultātu un māku no pusmetriem, kurus mēs paši viņiem noorganizējām, izspiest maksimumu.

Pēc tik drausmīga sākuma, Holts tika sūtīts rezervē, kur pavadīja spēles atlikušo daļu, pēc aculiecinieku liecībām, ārkārtīgi drūmā stāvoklī. Viesu sektors arī reaģēja iz notiekošo, un pārtraukumā nomainīja bundzinieku. Kaut gan, bundzinieks, ne pie kā, nebija vainīgs…

Speciāli pie mūsu gūtajiem vārtiem neapstāšos. Malači, ka atgriezāmies spēlē un parādījām pretošanos! Komanda parādīja, ka tai ir raksturs, precīzāk, reizēm ir.

Turpināšu ar secinājumiem. Iesākumā mazliet (Rīgas) balzama. Mums ir parādījies vārtus gūt spējīgs trijnieks. Runa iet par Hossa- Luceniusa- Ankipāna kombināciju. Atgriezies Hossa- spēlētājs, kura mestās ripas lido tur, kur vajag, kurš var tieši iemest, tai laikā, kad pārējiem, labākajā gadījumā, izdodas tikai dažreiz iebakstīt.

Kāpēc tā? Atcerēsimies, cik metienu pieskaroties vai momentālus plaukstas metienus ir veikuši pārējie spēlētāji. Atbilde: ārkārtīgi maz! Pārsvarā, spēlētājs, saņēmis ripu, sāk uzlabot pozīciju un, ja lieta, tomēr, nonāk līdz metienam, tad  runa ir par metienu ar nūjas atvēzienu, kas ir gards kumoss jebkuram, sevi cienošam, vārtsargam. No otras puses, arī piespēles kvalitāte varētu būt labāka. Pēc tādām piespēlēm ir ārkārtīgi grūti mest ripu ar vienu pieskārienu. Tā kā treniņos vajadzētu uzrīkotu sava veida „atbildes plānu”: kvalitatīva piespēle- labs metiens, tai laikā, kad rodas iespaids, ka tiek apstrādāta tikai „skraidīt un grūstīt” tēma.

Patīkami skatīties uz Bičevska virknējumu. Jā, viņi negūst vārtus, bet viņi arī neielaiž vārtus. Spēlē aktīvi, pašaizliedzīgi, droši, turklāt pārsvarā, pretinieka zonā. Gribētos ticēt, ka vārti būs.

Tagad par nepatīkamo. Sprukta trijnieks, kurš uz saviem pleciem nesa visu komandu pus’ regulāro turnīru, vienkārši jūk ārā. Tāds iespaids, ka puiši viens otru vairs nepazīst. Piedevām, tā paša Sprukta funkcionālais stāvoklis, liek dziļi aizdomāties.

Aleksandrs Linde, Maskava, Dinamofans

KHL spēle:
2012. gada 30. janvāris, Arēna Lužņiki (Maskava)

Maskavas ”Dinamo” – Rīgas ”Dinamo” 4:3 (3:0, 1:1, 0:2)

Vārtu guvēji: 1:0 – Mihails Aņisins (Leonīds Komarovs) 3:19
2:0 – Mareks Kvapils (Maksims Solovjovs, vair.) 7:09
3:0 – Deniss Kokarevs 7:20
4:0 – Sergejs Koņkovs (Vjačeslavs Kozlovs) 27:10
4:1 – Marcels Hosa (Ģirts Ankipāns) 32:57
4:2 – Fredriks Vargs (Marcels Hosa, Aleksandrs Ņiživijs)
4:3 – Kristaps Sotnieks (Ģirts Ankipāns) 46:49

Nerealizēts soda metiens:
46:20 Aleksandrs Ņiživijs (Rīgas ”Dinamo”)

Vārtsargi: Aleksejs Volkovs – Kriss Holts (00:00 – 07:20), Māris Jučers (07:20 – 60:00)

Metieni: 21 – 38
Soda minūtes: 10 – 4

[Show as slideshow]

12►

Pirmā perioda pirmās desmit minūtes Šuplera aizbilstamie mēģināja iziet no savas zonas: ja jau pirmajās minūtēs, divatā, izveidoja bīstamu momentu, tad piektajā minūtē izcēlās Miķelis Rēdlihs, kuram, nu nekādi, nesanāk savu vārtu gūšanu turpinājums.

 Kad maskavieši, beidzot, atrāvās no saviem vārtiem, un Sergejs Barbaševs devās Holta virzienā, un trāpīja ar ripu tiesnesim, spēle kļuva krāsaināka. Tas pats Barbaševs meta pa „Dinamo” vārtiem, taču noraidījums, kuru uzreiz pēc tam nopelnīja Gusjkovs, atnesa rīdziniekiem pirmos vārtus. Savā vairākumā paspīdēja pirmais  dinamiešu piecinieks: no Krišjāņa Rēdliha piespēles, ripu Staņas vārtos izdevās iebakstīt Jānim Spruktam. Pirmajās mazākuma minūtēs, maskavieši neuzskatīja par vajadzīgu uzbrukt, bet „Dinamo” aizsargi izskatījās izbiedēti.

    Perioda otrā puse rīdziniekiem nebija tik patīkama- Ņikita Kučerovs lieliski izgāja uz Holta vārtiem un raidīja lādiņu labajā augšējā stūrī, taču vārtsargs veiksmīgi tika galā. Tāpat uz divām minūtēm tika noraidīts Marsels Hossa, kura prombūtnes laikā, Tomašs Surovijs vairākas reizes meta no zilās līnijas, bet Gusjkovs no labā sāna taranēja vārtus. Ar šo noraidījums nebeidzās- Hossas sasildīts, noraidīto soliņš gaidīja Frederiku Vargu.

 Otrajā periodā sākās pakaļdzīšanās. Viesi nedeva dinamiešiem atelpu līdz pat divdesmit piektajai minūtei: metieni nebija bieži, taču pats fakts, ka dinamieši tika pāri zilajai līnijai- bija brīnums. Divdesmit sestajā minūtē, laukuma saimnieki mēģināja izvirzīties vadībā, taču uzskrēja virsū Gusjeva pretuzbrukumam. Ņikita izmantoja savu iespēju- saņēma piespēli no Gusjkova un bija rezultatīvs! Nepastāstīt par to, ko trīsdesmitajā minūtē izveidoja Badjukovs, būtu noziegums: izskatījās, ka Aleksejs ir izdomājis kombināciju, taču Kučerovs nepaspēja noreaģēt, un viss iznāca vēl bīstamāk- Holts locījās kā čūska. Ar to „Dinamo” vārtsarga mokas nebeidzās: Podziņš tika noraidīts uz divām minūtēm, un CSKA cieši pietuvojās pretiniekam. To, ko darīja rīdzinieku piecinieks, guļot uz „aklā” Holta, aizsedzot ar sevi vārtus- aprakstīt nav iespējams. Viena video noskatīšanās būs daudz vērtīgāka, kā tūkstoš vārdu- rīdzinieki izturēja mazākumu. Otrā perioda beigās, laukuma saimniekiem tika pasniegta dāvana vairākuma izskatā, taču pat piecatā pret trim maskaviešiem, dinamieši nespēja parādīt klasi. Vēl labāk- tika noraidīts Guntis Galviņš, kura divas soda minūtes ievilkās arī uz trešā perioda sākumu.  

 Tikko Guntis Galviņš bija izcietis savu sodu , un Ožiganovs, no visa spēka, bija metis no zilās līnijas, Māris Bičevskis devās  izciest komandai uzdāvināto mazākumu. Tieši šajās divās minūtēs Frederiks Vargs, pirmo reizi desmit spēlēs, izrādījās vietā- laikus nokrita uz zilās līnijas, bloķējot metiena iespēju, bet vēlāk, ar nūju noraidītajam Bičevskim rādīja, kur viņam jāatrodas.

Rezultāts kļuva nospiedošs un situācija tiešām bija saspīlēta. Izlādēšanās ilgi nebija jāgaida- astoņas minūtes līdz perioda beigām, tiesneši pa ledu lasīja nūjas, cimdus un ķiveres. Sakāvās puiši, ko lai tur saka, bet reālu sodu dabūja tikai Sotnieks. Šo, mazliet negodīgo vairākumu viesi izmantoja- Ožiganova šāviens no zilās līnijas izvirzīja CSKA vadībā.

Spēles beigās, Pekas Rautakallio komanda paņēma trīsdesmit sekunžu pārtraukumu, taču tas nepalīdzēja- Kriss Holts tika noņemts no vārtiem, taču arī sešatā, rīdzinieki nespēja izlīdzināt rezultātu.

Nepārprotami, spēle bija nervoza un dramatiska un rezultāts runāja pat par sevi.

Jeļizaveta Alferjeva, Dinamofans

__________________________________________________________________

Rīgas “Dinamo” – Maskavas CSKA 1:2 (1:0, 0:1, 0:1)

 Vārtu guvēji:1:0 – Jānis Sprukts (8:22, Krišjānis Rēdlihs, Mārtiņš Karsums, sk. vair.)
1:1 – Ņikita Gusevs (25:10, Aleksandrs Gusjkovs)
1:2 – Igors Ožiganovs (52:13, Vjačeslavs Buravčikovs, Ņikita Kučerovs, sk. vair.)

Vārtsargi: Kriss Holts – Rastislavs Staņa

Metieni: 26 – 28
Soda minūtes: 26 – 10

    Vakar, trīs dienas pēc grandiozajiem svētkiem, „Arēnā Rīga” atkal viesojās ikdienišķais, bet ne mazāk krāsainais hokejs. Nomināli pati „zvaigžņotākā” KHL  komanda- Rīgas „Dinamo” (deliģējusi uz Zvaigžņu spēli veselus četrus spēlētājus), uzņēma Ņižņijnovgorodas „Torpedo”, kuras vienīgā „zvaigzne”- vārtsargs Vitālijs Kovaļs- savainojuma dēļ, Zvaigžņu spēlē nevarēja piedalīties. 

Interesanti, ka uz šo „Torpedo” gatavojās iespaidīgs skaits tā paša HK MVD, kurš divus gadus bija, laikam, galvenais rīdzinieku murgs- tad mūsu komandas Balašiahai zaudēja visas regulārā turnīra spēles, bet pēc tam, Oļega Znaroka vadītā komanda, piecās play- off spēlēs sūtīja „Dinamo” atpūsties. No tās komandas, uz „Torpedo” pārnāca Ruslans Zainuļins, Vladimirs Gorbunovs, Aleksejs Ugarovs, un eks-rīdzinieks Metjū Elisons, kurš traumas dēļ, vakardienas spēlē, nepiedalījās. 

Ņižņijnovgorodiešu sastāvs, uz doto brīdi, ir diezgan bēdīgā stāvoklī. Pie vadošā vārtsarga Kovaļa un, viena no, uzbrukuma līdera Elisona savainojumiem, pievienojušās vēl Veskes, Potapova un Makarova slimības. Tādas kondīcijas „Torpedo”, kurš zaudējis tai skaitā savu galveno- vārtu sargāšanas- trumpi, vajadzēja ņemt, tā teikt, ar kailām rokām. 

Ar ko arī, mūsu puiši, nodarbojās jau no paša spēles sākuma. „Dinamo” spēli, pirmajā periodā, var nosaukt par tuvu ideālam: iedvesmas pilna spēle uzbrukumā un nekļūdīgas darbības aizsardzībā- Ņižņijnovgorodiešu laukumā, it kā, nemaz nebija. Pirmā ripa Tuokalas vārtos trāpīja desmitajā minūtē- Ankipāna šķīliens „uz labu laimi” no laukuma vidus, pārvērtās par vārtu guvumu. Nepaspēja Kovaļa somu aizstājējs atgūt emocionālo līdzsvaru, kā Marsels Hossa saņēma piespēli no Krišjāņa Rēdliha savu iemīļoto pozīciju rajonā un raidīja ripu vārtu tālajā „devītniekā” ar spēcīgu plaukstas metienu. Pirmie vietējo līdzjutēju mīluļa vārti uz Rīgas ledus, tika oriģināli atzīmēti no dīdžeja puses: pierastā „Dzelzs Vilka” vietā, zem arēnas velvēm sāka skanēt kāds jaunuma no DJ Tiesto repertuāra. Tikai minūti vēlāk, iemetiens pie Holta vārtiem, pārvērtās par pirmā virknējuma zibenīgu uzbrukumu, un Mārtiņš Karsums, ar zemu metienu no vidējas distances, pavisam iedzina torpēdiešus depresijā, bet Tuokalu- uz rezervistu soliņa. 

Vietu „Torpedo” vārtos ieņēma divdesmit četrus gadu vecais Ņikita Bespalovs, turklāt, šī spēle bija viņa debija KHL. Te likās, ka mūsu puišiem atlicis vien „piebeigt” jau gatavu pretinieku, taču varbūt trīs vārtu pārsvars, vai arī galvā  vēl noklusušas emocijas no Zvaigžņu spēles- no otrā perioda „Dinamo” spēle kļuva kaut kāda bezjēdzīga. Jau piecpadsmitajā minūtē Sprukts izturējās pilnīgi vienaldzīgi pret saviem pienākumiem aizsardzībā, un Gorbunovs, no Zainuļina (mūsu senie paziņas!) piespēles, samazināja dinamiešu pārsvaru.  

Trešā perioda vidū parādījās visai spilgta dežavū sajūta: ripas abu komandu vārtos lidoja tik bieži, ka to varētu apskaust, pat jebkura, Zvaigžņu spēle! Vispirms Ternbergs, organizēja pretuzbrukumu pārī ar Potapovu, samazinot rezultāta starpību līdz minimumam. Pretējā virzienā devās Sprukts un Galviņš-  pēc klasiskas savstarpējās saspēles, Guntis, kā pieredzējis uzbrucējs, eleganti, vienā pieskārienā, raidīja ripu vārtu tīklā. „Brazīliešu sistēma”? Iemetīsim tik cik gribēsim? Ne īsti tā. Nākamais torpēdiešu uzbrukums, un Varnakovs iededz iedomājamu (no šīs sezonas) gaismu aiz Krisa Holta vārtiem. Un tas viss vienas minūtes laikā!    

Pamatlaika beigās mūsu komandā atkal parādījās vecās psiholoģiska rakstura, problēmas: noturēt minimālu pārsvaru Pekas Rautakllio aizbilstamie, nu nepavisam, neprot. Kādu laiku, torpēdiešu izlēcienus izdevās pārvērst tādā visai drošā putrā, taču vārtu guvums, kās saka, brieda. Un minūti pirms sirēnas, ilgstoša uzbrukuma rezultāta, Potapovs, tomēr, spēja izlīdzināt rezultātu. Tribīnēs bija dzirdama neapmierināta dūkoņa. Papildlaiks neatnesa neko citu, kā vien jokainās Karsuma medības pēc pazaudētā cimda. , bet pēcspēles metieni bija kā rotājums lieliskajai un emocionāli uzvilktajai spēlei.    

 Pēc pirmā metiena Ņižņijnovgoroda jau bija vadībā- izcēlās Ternbergs. Ņiživija un Bukrta mēģinājumi rezultātu nenesa. Bet „Torpedo” jauniņais Kim Hiršovics bija nolēmis uzspēlēt tās pašas Zvaigžņu spēles stilā: pēc Matina Sen-Lui Hiršovica metodes, pagriezās pret Krisu Holtu ar muguru un centās pārspēt mūsu pārsteigto vārtsargu ar metienu no neērtās puses. Ripa aizslīdēja pāris milimetrus garām vārtu stabam. Miķelim Rēdliham bija jāiemet, un savu iespēju viņš lieliski realizēja, bet uzreiz pēc tam, pirmo reizi pēc ilga laika, savu „bullīti” realizēja Ņiživijs- „Dinamo” veterāns attaisnoja trenera uzticību, un cerēsim, ka atgrieza ticību pats saviem spēkiem. Holtam atlika tikai neatļaut otrreiz izcelties Ternbergam, un viņš ar savu uzdevumu tika galā. 

Likās, ka vērtīgais punkts ir zaudēts, bet par spēli beigās rodas daudz jautājumu… Bet tā bija lieliska spēle! Skaistuma, emocionālās spriedzes un trako pēcspēles metienu ziņā. Vai ar tādu spēlei var sacensties mākslīgā plastmasas Zvaigžņu spēle, lai arī labākā KHL vēsturē? 

Aleksejs Jefremovs, Dinamofans

Rīgas ”Dinamo” – Ņižņijnovgorodas ”Torpedo” 5:4 (3:0, 0:1, 1:3, 0:0, 1:0)

1:0 – Ģirts Ankipāns (Mārtiņš Karsums, Marcels Hosa) 10:36
2:0 – Marcels Hosa (Krišjānis Rēdlihs) 16:32
3:0 – Mārtiņš Karsums (Jānis Sprukts, Guntis Galviņš) 17:33
3:1 – Vladimirs Gorbunovs (Ruslans Zainuļins) 34:54
3:2 – Martins Tornbergs (Maksims Potapovs) 49:08
4:2 – Guntis Galviņš (Jānis Sprukts) 49:32
4:3 – Mihails Varnakovs (Kims Hiršovics, Aleksejs Petrovs) 50:16
4:4 – Maksims Potapovs (Aleksejs Ugarovs) 58:46
5:4 – Aleksandrs Ņiživijs – izšķirošais pēcspēles metiens

Vārtsargi: Kriss Holts – Peka Tuokola (no 40:00 Ņikita Bespalovs)
Metieni: 32 – 28
Soda minūtes: 4 – 2

Ja Rīgas „Dinamo”- tas ir Sandis Ozoliņš, „Salavat Julajev”- Aleksandrs Radulovs, „Washington Capitals”- Aleksandrs Ovečkins, tad „Traktor”- tas, nepārprotami, ir Jevgeņijs Kuzņecovs. Deviņpadsmit gadus vecais hokejists, kuru dievina viena sestā daļa sauszemes un ienīst viena desmitā daļa (tā, kas atrodas mazliet uz Ziemeļiem no ASV un mazliet uz Austrumiem no Aļaskas). Bez pārspīlējuma, visspilgtākā Krievijas hokeja jaunā zvaigzne, Kuzņecovs, būdams Krievijas jauniešu hokeja izlases kapteinis, liekas, ir uzsūcis sevī visa galvenās šīs izlases rakstura iezīmes: lieliska spēle pret galveno favorītu un principiālo pretinieku kombinācijā ar pilnīgu apātiju spēlē pret spēkos vājāku pretinieku. Vai tieši otrādi, pati Krievijas izlase, un Jauniešu Pasaules čempionāta laiku, aizguvusi Kuzņecova raksturu. Tā arī „Traktor”, spēlē pret Rīgas „Dinamo”.

Atgādināšu, ka pirms divām dienām, „Traktor”, vissīvākajā cīņā, ar tiešu Kuzņecova piedalīšanos, nolika pie vietas savu galveno oponentu cīņā par Gagarina Kausu- Sanktpēterburgas „SKA”. Svētdien viņi pārspēja, ne tuvu, ne vājo „Atlant”. Priekš dianmiešiem Urāla tīrradnim un viņa komandai nepietika spēka. Toties rīdziniekus, aizvainojošais zaudējums „bullīšos”, pēc savstarpējās pakaļdzīšanās ar „Baris”, nemaz nesalauza, bet tieši otrādi- sadusmoja, turklāt ar savu svaiguma devu „Dinamo” sastāva atgriezās, traumas saārstējušais. Aleksandrs Ņiživijs. Piespiedu atpūtas laikā, Saša kļuvis manāmi možāks un virknējumā ar Vargu un Lundmarku, parādīja apskaužamu aktivitāti. Tiesa, septiņpadsmitā numura rezultativitāte spēles kopsavilkumā, jau pierasti, nepacēlās augstāk par nulles atzīmi. 

Iedzinēju loma, mūsu puišiem, ir apnikusi, pēc visa spriežot, jau „Astanas trillera” trešajā periodā, un Čeļabinskā rīdzinieki, neatliekot neko uz vēlāku laiku, ņēma vārtu gūšanas iniciatīvu savās rokās: pirmā ripa šķērsoja Gārneta vārtu līniju jau otrajā spēles minūtē. Pēc Sotnieka metiena, kanādiešu vārtsargs, kaut kāda iemesla dēļ, izlaida ripu no ķērājcimda, dramatiski izgāzās uz ledus un, jau guļus uz vēdera, vēroja, kā Hossa un Ankipāns iemet ripu vārtos. 

Izlīdzināt rezultātu urāliešiem izdevās tikai otrā perioda sākumā. Nogaidot Mamina noraidījumu, laukuma saimnieki veica strauju pretuzbrukumu, un Rjabikins ar taisnu šķīlienu no zilās līnijas trāpīja Holta vārtos- visai klasiski vārti mūsu vārtsargam. Atlikušo perioda laiku, abas komandas aizvadīja spītīgi pbadoties starp divām zilajām līnijām, bet pašas otrā perioda beigās, Luceniuss, aiz Gārneta vārtiem, veica mazu solo šedevru, izpildīja virtuoza cienīgu gājienu un atdeva piespēli galvenajam spēles varonim- Marselam Hosam, kurš bija sev uzticīgs- 2:1, un „Dinamo” atkal vadībā.

Trešais periods pagāja zem pastāvīga laukuma saimnieku spiediena, taču tikai viena vienīga mīcīšanās pie Holta vārtiem ir krietni par maz, bet mēģinājumi izveidot kaut cik bīstamus momentus, tika satriekti pret rīdzinieku aizsardzību, kā par brīnumu- monolītu šajā spēlē. Tomēr, piecas minūtes līdz trešā perioda beigām, ripa tomēr ielidoja Holta vārtos. Akles Antipova vēziens vārtu stūrī (praktiski no negatīva leņķa) pārvērtās par vārtu guvumu- ripa, kaut kādā nesaprotamā veidā, spēja izsprukt caur Holta kājsargiem un tuvāko vārtu stabu. Šoreiz, saimnieku prieks nebija ilgs: jau pēc minūtes Hossa, kārtējo reizi, nodemonstrēja savu pārsteidzošo vārtu gūšanas priekšnojautu un, atrodoties īstajā vietā un vajadzīgajā laikā, satrieca Gārneta vārtus ar sev raksturīgo piezemēto metienu.  

Izraut uzvaru spēles beigās, izturēt divu minūšu noraidījumu un nesastomīties pēdējā uzbrukuma laikā (vēl vairāk, pārvirzīt spēli svešā zonā)- tas viss nav diez ko raksturīgi Rautakallio komandai, vai ne tā? Bet tieši tādu, sev neierastu, dzelzs gribu nodemonstrēja rīdzinieki šajā spraigajā spēlē.  Šeit nebija nekāda galvu reibinoša hokeja- bija sīva cīņa ar, objektīvi, stiprāku pretinieku. Un „Dinamo”, no šīs cīņas, iznāca kā uzvarētāji. Vai tiešām par sevi liek manīt tuvojošais play- off? Ja tā, tad par komandu varam būt mierīgi- vakar viņi spēlēja to hokeju, kas vajadzīgs izslēgšanas spēlēs.  

Aleksejs Jefremovs, dinamofans

Čeļabinskas “Traktor” – Rīgas “Dinamo” 2:3 (0:1, 1:1, 1:1)

 Vārti:
0-1 Ģirts Ankipāns (01:16, Marcels Hosa)
1-1 Genādijs Razins (25:41, Dmitrijs Rjabikins, Konstantins Panovs) 
1-2 Marcels Hosa (39:41, Niklass Luseniuss)
2-2 Konstantins Panovs (44:36)
2-3 Marcels Hosa (45:36, Sandis Ozoliņš, Oskars Cibuļskis)

Vārtsargi: Holts  – Gārnets
Soda minūtes: 8 (2+2+4) / 4 (2+0+2)
Metieni: 29 (6+12+11) / 23 (7+8+8)
Iemetieni: 34 (12+10+12) / 27 (4+14+9)

MELNBALTAIS KINO 

Tikai tā var nosaukt pirmo periodu, kuru bija iespējams vērot tikai pa atsevišķām epizodēm, un arī, ja paveiksies. Mūsu skatītāji iepazinās ar melnbalto televīziju. Retro kanāls raidīja „izsmērētu” hokeju.

Teikt, ka šajā laika periodā notika kaut kas pārdabisks – nevar, rezultāts palika neaiztikts.

Līdz piektajai minūtei komandas iesildījās vidējā zonā, it kā neuzdrošinoties mest pirmie. Atmiņā palika Galviņš un Bičevskis. Ja Gunti, visai labi, ietrieca laukuma apmalē, tad Bičevskis pirmais, labprāt, devās pretinieka zonā. Nekas gan no viņa caurgājiena nesanāca, taču spēle kļuva azartiskāka. Ja rīdzinieku pirmais virknējums priecēja acis ar pārmetieniem, tad Māris Jučers, kuru šodien ielika „Dinamo” vārtos- „seivoja”. Nepārprotami, „Baris” ļāva spēlēt arī dinamiešiem: vienpadsmitajā spēles minūtē Glassam nācās papūlēties, pēc diviem metieniem. Praktiski, tieši virsū meta Vargs- viņa domas uzminēja visi, tai skaitā arī Glass. Mazliet viltīgāks bija Lundmarks, taču viņa, mazliet šķībais, metiens trāpīja kājsargos- arī nav diez ko liels sasniegums. Kad tika notriekts Marsels Hossa, mūsu „Dinamo” paspīdēja vairākums, kuru nenāktu par ļaunu izmantot. Minūti rīdzinieki mēģināja nostāties svešā zonā, bet vēl divdesmit sekundes patērēja, lai atgrieztos pēc izmestas ripas- ciemos pie Jučera. Kad, beidzot, pienāca brīdis mest, Lundmarks nolēma ignorēt pie tukša vārtu stūra stāvošo Hossu. A kas? Kā teiktu drūms un vīlies jaunajā komandas ieguvumā līdzjutējs: „Viss ir pareizi, nav ko padot Hossam dāvanas.” Kā jau Jūs sapratāt- vārtu guvums neizdevās.

Spēles piecpadsmitajā minūtē „Baris” pēkšņi atcerējās, ka jāspēlē arī pašiem: īpaši daudz problēmu Jučeram sagādāja Naidžels Douzs. Perioda beigās divas minūtes nopelnīja Galviņš, un translācija vienkārši pazuda. Kā vārtos izlocījās Jučers- nav zināms, taču rezultāts palika nemainīgs. Pirms pašām perioda beigām, ar nūju pa žokli trāpīja Gintam Meijam, un pāridarītāju noraidīja uz 2+2 minūtēm. Otrais periods beidzās ar vairākumu.    

Piecas ripas reizē 

Otrajā periodā mūs, sākumā, nolika pie vietas, bet tad laukumā iznāca Bukarts un piespieda Glassu kļūdīties. Prot mūsu Roberts gūt dīvainus vārtus.

Un tā, par visu pēc kārtas.

Pirmā ripa tika iemesta divdesmit ceturtajā minūtē, spēlējot vienādos sastāvos, kad Gavrilins noreaģēja uz Talgata Žailaulova piespēli. Pēc pirmajiem gūtajiem vārtiem, sākās neliela grūstīšanās pie vienas no apmalēm, kas mazliet, nokausēja „Dinamo” spēlētājus. Vairāk, par visiem, kliedza Lundmarks- viņam patīk tā darīt. Kad trīsdesmitajā minūtē rīdzinieki palika mazākumā, Brendons Bočenskis, vēl pamatīgāk, nostiprināja rezultātu, atbruņojot Jučeru ar sarežģītu plaukstas metienu tieši tālajā devītniekā. Bet kurš „uzdāvināja” „Dinamo” mazākumu? Pareizi- Mārtiņš Karsums.

Likās jau, ka „Baris” ir pārliecinoši vadībā, taču tieši minūti vēlāk Cipulis atdeva piespēli Bukartam, kurš spēja izrauties līdz vārtsargam un samulsināt to, triecot vārtos, pēc paša pirmā metiena, atlēkušo ripu. Vārtu guvums, priekš vārtsarga, izdevās mazliet aizvainojošs, kaut kur, pat amizants.

Otros vārtus nācās gaidīt mazliet ilgāk, bet tas bija to vērts! Gints Meija raidīja vārtos īstu „skaistuli”, izraujoties viens pret pretinieku vārtsargu. Vārtu guvumam, noteikti, jānonāk KHL nedēļas TOP-10. Rezultāts ātri izlīdzinājās, taču ar to viss nebeidzās. Piecas minūtes līdz perioda beigām, Māri Jučeru iznīcināja elementārs iemetiens- Lukašs Kašpars raidīja ripu Rīgas vārtsarga sargātajos vārtos.  

Vēl piecas ripas, piedevām 

Trešajā periodā, gandrīz visi, līdzjutēji izlietoja savus validola krājumus- šeit tiešām bija ko redzēt. Četrdesmit ceturtajā spēles minūtē, Hossa nevarēja mest pats, toties paspēja atdot piespēli savam kolēģim- Ģirtam Ankipānam. „Dinamo” 75-tais numurs nevilcinājās, un rezultāts bija neizšķirts. Bet, ja ar to viss beigtos, tad tas nebūtu interesanti, tāpēc Kevins Dalmens, atkal izvirzīja savu komandu vadībā. Vispār, epizode lieliska- noteikti noskatieties vēlreiz.

Notikumi attīstījās spēcīgi: vispirms, Jēkabs Rēdlihs saņēma sodu 2+2 minūtes, taču jau pirmajā minūtē, Jāni Spruktu „aizķeksēja”, izejot viens pret vienu ar Glassu, un tika nozīmēts soda metiens. To izpildīja un nespēja realizēt Krišjānis Rēdlihs. Pēc tam „Baris” centās pārvietoties uz rīdzinieku zonu, taču vārtu guvums, no tā, neizdevās- tas izskatījās, kā rīdzinieku zonas aparšana.

Prieku atnesa Marsels Hossa, kurš izlīdzināja rezultātu, pēc Galviņa piespēles. Kā jau bija gaidāms, Kevins Dalmens, atkal, izvirzīja „Baris” vadībā, bet kad visas Rīgas aptiekas aizvērās, medikamentu trūkuma dēļ, Jānis Sprukts izlīdzināja rezultātu. Sava veida šķēršļu josla, draugi. Papildlaikā rīdziniekiem nenācās viegli, taču noslēdzās spēle ar pēcspēles soda metienu sēriju: 

Roberts Bukarts- garām
Romāns Starčenko- vārti
Gints Meija- garām
Naidžels Dous- vārti 

Šajā spēlē, mūsu komanda, guva tikai vienu punktu.
Taču ne parastu, bet zelta!
Mūsu nākamās spēles pretinieks- „Traktor”.
Turam īkšķus!

Jelizaveta Alferjeva, Dinamofans

_____________________________________________________ 

Astanas “Baris” ‒ Rīgas “Dinamo” 6:5 (0:0, 3:2, 2:3, 0:0, 1:0)

Vārtsargi: Džefs Glass ‒ Māris Jučers

1:0 ‒Andrejs Gavriļins (24:04, Talgats Žailauovs, Kamils Krepšs)
2:0 ‒ Brendons Bočenskis (30:52, Kevins Dalmens, sk.vair.)
2:1 ‒ Roberts Bukarts (31:55, Mārtiņš Cipulis)
2:2 ‒ Gints Meija (33:07)
3:2 ‒ Lukašs Kašpars (35:18, Jirži Novotnijs)
3:3 ‒ Ģirts Ankipāns (44:28, Marcels Hosa)
4:3 ‒ Kevins Dalmens (45:35, Romans Starčenko)
4:4 ‒ Marcels Hosa (52:54, Guntis Galviņš)
5:4 ‒ Kevins Dalmens (53:49, Kamils Krepšs, Andrejs Gavriļins)
5:5 ‒ Jānis Sprukts (58:27, Mārtiņš Karsums, Gints Meija)
Uzvaru nesošais pēcspēles metiens ‒ Romans Starčenko

Pirmo reizi kopš KHL nodibināšanas rīdziniekiem izdevās uzvarēt Jekaterinburgā. Tomēr spēles organizācija, disciplīnas trūkums un joprojām zemā rezultativitāte rosina uz grūtsirdīgām pārdomām par komandas gatavību play off.

Interesanti, kāds izskatījās pirmais gols?

Pirms spēles iekrita acīs, ka Latvijas valsts himnas atskaņošanas laikā, kaut ko dzīvi savā starpā pārsprieda Roberts Bukarts un Niklass Luceniuss. Saprotams, ka somam Latvijas himnas atskaņošana varbūt arī neizraisa īpašas emocijas, tomēr Bukarta gadījumā tā tam nevajadzētu būt! Iespējams Bukartam atgriešanās sastāvā Lundmarka vietā bija uzsitusi tādu adrenalīna devu, ka viņš īsti pat nevarēja sagaidīt ātrāk šīs spēles sākumu. Un sākām mēs aktīvi! Varētu pat teikt, ka kopš mača ar Salavat Julajev, atkal varēja redzēt tā saucamā somu hokeja pazīmes, ko šķiet neveiksmīgi mēģina iedzīt dinamiešu spēlētājiem treneris Rautakalio. Ātrs slidojums, aktīvs presings jau pretinieku zonā un agresīva spēka spēle lika pretiniekiem ik pa laikam kļūdīties, kā rezultātā mūsējie veidoja vienu uzbrukumu pēc otra. Pēc labas Ankipāna piespēles mērķtiecīgi uz vārtiem lauzās Bičevskis un tikai pēdējā brīdi Avtomobilist spēlētājs nogāza Māri. Pēdējā Rīgas spēlē pret Maskavas dinamiešiem līdzīgās epizodes tiesneši neskopojās piešķirt bullīti, kamēr šeit soģi aprobežojās ar 2 min noraidījumu, kas arī pēc būtības bija tuvāk īstenībai. Tikai 6 sekundes vajadzēja mūsu pirmajai maiņai, lai pēc Jāņa Sprukta un šīsdienas jubilāra Krišjāņa Rēdliha piespēles vārtus gūtu Mārtiņš Karsums 0:1! Ironiskākais, ka vietējie TV operatori un  režisori  joprojām tajā laikā priecājās par iepriekš jau redzēto Bičevska reidu. Katrā ziņā Karsuma vārtus neviens no TV skatītājiem tā arī neredzēja…

Pirmā trešdaļa pārliecinoši mūsējā

Turpinājām tik pat aktīvi kā iesākām, taču vairākās situācijās teicami spēlē Lobanovs. Līdz vārtiem viens pret vienu izlauzās Hosa, Lobanovs atsit. Centīgais Bičevskis apsteidza aizsargu un bīstami met pāri vārtiem. Mūsējie ik pa brīdim sagriež nelielus „karuseļus” pretinieku zonā un vienā no tādām situācijām pēc Bukarta piespēles labi pieslēdzās Jēkabs Rēdlihs, kas daudz neko neizgudrojot vienkārši raida ripu pāri Lobanova plecam vārtos 0:2! Laba dāvana brālim dzimšanas dienā! Mājnieki nespēja izturēt mūsējo aktīvo tempu un ik pa laikam noraidījās, beigu beigās palikdami trijatā pret pieciem rīdziniekiem. Jāsaka, ka šis spēles komponents joprojām Pekkas Rautakalio komandai nesokas. Vēl vairāk izbrīnīja fakts, ka pie tik liela pārsvara zonā jāiet iemetot ripu… Pēc pirmās trešdaļas metienu attiecība 17:7 (!) mums par labu.

Kur ir mana disciplīna…

Visdrīzāk tieši tā rīdzinieku spēlētāji varētu pārfrāzēt populāro Prāta vētras dziesmu, atbilstoši pēdējā laikā Rīgas Dinamo rādītajai spēlei. Otrajā periodā viens pēc otra uz noraidījumu sola devās dinamieši. Avtomobilist brīžiem ļoti bīstami izspēlēja liekā spēlētāja pārsvaru un vienā epizodē brīnumainā kārtā Abduļins neiemeta tukšos vārtos. Lai gan sakarā ar komandas rezultātiem Jekaterinburgā tribīnes arī šodienas spēlē bija pustukšas, atnākušie skatītāji centās skaļi atbalstīt savu komandu. Brīžiem pat skandējot :”Rosija, Rosija…” atgādinot savējiem, ka tiek spēlēts pret citas valsts komandu. Vienā epizodē drosmīgi ripu bloķēja Jēkabs Rēdlihs no sāpēm turpat arī sabrūkot uz ledus. Vietējie līdzjutēji to „novērtēja” skandinot: „simulants”. Pēc šādas reakcijas mani pārņēma, ne tik daudz sašutums, cik atklāsme, ka Rīgā kaut kas tāds nav iespējams – mēs atbalstam savējos un novērtējam pretinieku pašaizliedzību! Otrajā trešdaļā gandrīz vislabāk izskatījās ceturtā maiņa, kas brīžiem vazāja pretiniekus pa mājnieku zonu. Šīm darbībām gan nesekoja situācijas saasināšana pie Lobanova vārtiem, bet tas arī pa lielam netiek gaidīts no enerģijas maiņas. Vienā epizodē smuku „līdaciņu” izpildīja Subotins un Karsumam jau otrais noraidījums spēlē! Pēc laika otro reizi noraidās arī Arvīds Reķis un dinamiešu spēle pilnībā bija pajukusi. Mūsējie jau vairāk domāja kā izvilkt līdz pārtraukumam, taču burtiski pēdējās sekundēs līdz sirēnai rupji kļūdījās un izlaida mājnieku uzbrucēju viens pret vienu ar mūsu vārtsargu – Holts glābj!

Nervozā izskaņa ar laimīgām beigām

Droši vien starpbrīdī Pekka savējiem „izrakstīja pēc pilnas programmas” un mēs atkal aktīvi sākām uzbrukt, tomēr Sotnieka vicināšanās ar nūju atkal atstāja mūs mazākumā. Avtomobilist brīžiem vētraini uzbrūk, it sevišķi pirmā maiņa, taču Holts spēlē šodien pārliecinoši. Pretinieks iespiež zonā vairākas reizes tieši mūsu pirmo maiņu. Gods kam gods Pekka arī trešajā trešdaļā laiž uz laukuma aktīvo ceturto maiņu. Šāda sasprindzinājuma spēlē, kaut kas tāds nebūtu iedomājams pie Šuplera, kas visdrīzāk pārietu uz spēli ar trim maiņām. Podziņš, kas bija izlaidis pāris spēlēs bija aktīvs, tomēr izskatās pazaudējis savu spēli, brīžiem vilcinoties ar piespēlēm un produktīvu virzību uz vārtu pusi. Divreiz labi nospēlēja Miķelis – sākumā atdodot perfektu piespēli Arvīdam Reķim – Lobanovs tver, tad pats izejot viens pret vienu ar vārtsargu –  atkal Lobanovs!  Lai gan, ja runā par redzamāko spēlētāju šajā spēlē tad tas noteikti bija Jēkabs Rēdlihs, kas turpināja pašaizliedzīgi mesties zem ripām, aizsargāt savu vārtsargu un spēlēt drosmīgu spēka spēli. Visnemanāmākais diemžēl atkal bija Hosa. Marsels ir patālu no play off līmeņa cīnītāja. Spēles pēdējās minūtes lika mums visiem panervozēt, bet gods kam gods uzbrucēji necentās pieveikt maģisko „divripu sindromu”, bet tā vietā palīdzēja Holtam nosargāt godam nopelnīto sauso spēli – piekto jau šosezon! Holts, Jēkabs Rēdlihs un Bičevskis arī bija trīs labākie, kurus ir vērts atzīmēt.

Dinamo sastāvs uz spēli:

Kriss Holts (Māris Jučers); Krišjānis Rēdlihs – Guntis Galviņš, Sandis Ozoliņš – Jēkabs Rēdlihs, Arvīds Reķis – Kristaps Sotnieks, Oskars Cibuļskis; Mārtiņš Karsums – Jānis Sprukts – Miķelis Rēdlihs, Roberts Bukarts – Fredriks Vargs – Gints Meija, Marsels Hosa – Niklass Luseniuss – Mārtiņš Cipulis, Ainārs Podziņš – Māris Bičevskis – Ģirts Ankipāns, Juris Štāls

Guntars Ruskuls

__________________________________________________________________________

15. janvāris 2012.g.

Jekaterinburgas “Avtomobilist” – Rīgas “Dinamo” 0:2 (0:2, 0:0, 0:0)

Vārti: 05:32 Karsums (Sprukts, Kr.Rēdlihs, vair.) 0:1,

 15:31 J.Rēdlihs (Bukarts) 0:2

Metieni: 25:34

Iemetieni: 27-30

Soda minūtes: 8:12

Vārtsargi: Lobanovs – Holts

Pirmajā periodā pārliecinošāks izskatījās CSKA, tomēr arī rīdzinieki centās parādīt saviem skatītājiem vairākus momentus. Interesanti, bet līdz ceturtajai minūtei tika izdarīti apmēram seši spēka paņēmieni. Sākumā meta Perssons, pēc tam „avārijas „ situāciju izveidoja Prohorkins. Rīdzinieku atbildes, uz šiem izgājieniem, nesekoja, un maskavieši turpināja uzbrukumu. Mazliet vēlāk, CSKA „Dinamo” piedāvāja dubulto vairākumu. Divas minūtes pienācās Pašņinam un Gusjkovm. Šādā izdevīgā situācijā, rīdzinieki izskatījās pavisam nepārliecinoši. Divus, patiešām bīstamus, metienus raidīja Guntis Galviņš, bet pārējais laiks tika patērēts „vizinoties” ap Staņas vārtiem. Perioda beigās nāca spēle 4 pret 4, kā arī Marsela Hosas noraidījums, kuru „Dinamo”, ar godu, izturēja. 

Otrajā periodā rīdzinieki atkal tika apbalvoti ar vairākumu, kura laikā, beidzot, bija redzams Miķeļa Rēdliha  spiediens, pārī ar Jāni Spruktu, kā arī, iespēja bija Hossam, taču ripa noskrēja no nūjas lāpstiņas. Rezultāts joprojām bija neizšķirts, kad pie Holta vārtiem parādījās Surovijs. Kādēļ mūsu bijušais spēlētājs nespēja gūt vārtus- nav saprotams. Likās, ka Surovijs meta pārāk vēlu un trāpīja vārtu tīkliņā no ārpuses. Slovāks bija ļoti aktīvs, taču arī mūsējais nepievīla. Jā, tieši Marsels Hossa spēja izvirzīt savu komandu vadībā. Marsels palaida ripu starp kājsargiem, un atbraukušie Rīgas „Dinamo” līdzjutēji gavilēja. Perioda beigās noraidījumu saņēma Jēkabs Rēdlihs, kurš uz noraidīto soliņa pavadīja arī laika sprīdi trešā perioda sākumā.    

Trešo periodu var nosaukt par noraidījumu laiku. Visvairāk „pacentās” Mārtiņš Karsums, kurš divas reizes pameta „Dinamo” spēles beigās. Par visu pēc kārtas: perioda sākumā Kriss Holts izcēlās ar dieviem efektīviem „seiviem”, taču kad tika noraidīti Karsums un Galviņš- palaida garām vieglu metienu. Ripu meta Gusjkovs, turklāt no zilās līnijas- redzamība Holtm bija 100%. Nepaspējām atjēgties no tā, ka rezultāts ir neizšķirts, kā Filatovs  nostrādāja līdz galam Krisa vārtu priekšā un iemeta otro lādiņu.

Likās, ka ir vēl veselas astoņas minūtes, taču vesela virkne pilnīgi muļķīgu sodu, pavisam nokāva „Dinamo”  rindas. Vispirms Karsums, tad Lundmarks nez kāpēc nolēma ķiveri uzvilkt tieši laukumā, bet pēc tam Cibuļskis izmeta ripu ārpus laukuma robežām. Ar šo, var arī beigt aprakstīt „Dinamo” centienus- Holts tika noņemts no vārtiem, un ripa, kaut kādā brīnumainā veidā, gāja ar līkumu viņa „alai”. 

Pirmā dinamiešu izbraukuma spēle tika nopūdelēta. Par enkuru, kurš spītīgi un bez ierunām, līdz ar noraidījumiem, nogūlās šīs spēles dzelmē, kļuva Mārtiņš Karsums.

Jelizaveta Alferjeva, Dinamofans

Vārti: 0-1 Marcels Hosa (31:55)
1-1 Aleksandrs Gusjkovs (46:40, sk. vair. x2)
2-1 Ņikita Filatovs (47:24, Aleksejs Badjukovs, sk. vair.)

Vārtsargi: Rastislavs Staņa – Kriss Holts